pediculo

Interlingua

Noun

pediculo (plural pediculos)

1. louse

Latin

Etymology 1

Noun

pedīculō

1. dative/ablative singular of pedīculus

Etymology 2

From pēdīculus.

Verb

pēdīculō (present infinitive pēdīculāre, perfect active pēdīculāvī, supine pēdīculātum); first conjugation

1. to free from lice; delouse

Conjugation

Conjugation of pēdīculō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	pēdīculō	pēdīculās	pēdīculat	pēdīculāmus	pēdīculātis	pēdīculant
	imperfect	pēdīculābam	pēdīculābās	pēdīculābat	pēdīculābāmus	pēdīculābātis	pēdīculābant
	future	pēdīculābō	pēdīculābis	pēdīculābit	pēdīculābimus	pēdīculābitis	pēdīculābunt
	perfect	pēdīculāvī	pēdīculāvistī	pēdīculāvit	pēdīculāvimus	pēdīculāvistis	pēdīculāvērunt, pēdīculāvēre
	pluperfect	pēdīculāveram	pēdīculāverās	pēdīculāverat	pēdīculāverāmus	pēdīculāverātis	pēdīculāverant
	future perfect	pēdīculāverō	pēdīculāveris	pēdīculāverit	pēdīculāverimus	pēdīculāveritis	pēdīculāverint
passive	present	pēdīculor	pēdīculāris, pēdīculāre	pēdīculātur	pēdīculāmur	pēdīculāminī	pēdīculantur
	imperfect	pēdīculābar	pēdīculābāris, pēdīculābāre	pēdīculābātur	pēdīculābāmur	pēdīculābāminī	pēdīculābantur
	future	pēdīculābor	pēdīculāberis, pēdīculābere	pēdīculābitur	pēdīculābimur	pēdīculābiminī	pēdīculābuntur
	perfect	pēdīculātus + present active indicative of sum
	pluperfect	pēdīculātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	pēdīculātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	pēdīculem	pēdīculēs	pēdīculet	pēdīculēmus	pēdīculētis	pēdīculent
	imperfect	pēdīculārem	pēdīculārēs	pēdīculāret	pēdīculārēmus	pēdīculārētis	pēdīculārent
	perfect	pēdīculāverim	pēdīculāverīs	pēdīculāverit	pēdīculāverīmus	pēdīculāverītis	pēdīculāverint
	pluperfect	pēdīculāvissem	pēdīculāvissēs	pēdīculāvisset	pēdīculāvissēmus	pēdīculāvissētis	pēdīculāvissent
passive	present	pēdīculer	pēdīculēris, pēdīculēre	pēdīculētur	pēdīculēmur	pēdīculēminī	pēdīculentur
	imperfect	pēdīculārer	pēdīculārēris, pēdīculārēre	pēdīculārētur	pēdīculārēmur	pēdīculārēminī	pēdīculārentur
	perfect	pēdīculātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	pēdīculātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	pēdīculā	—	—	pēdīculāte	—
	future	—	pēdīculātō	pēdīculātō	—	pēdīculātōte	pēdīculantō
passive	present	—	pēdīculāre	—	—	pēdīculāminī	—
	future	—	pēdīculātor	pēdīculātor	—	—	pēdīculantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		pēdīculāre	pēdīculāvisse	pēdīculātūrum esse	pēdīculārī	pēdīculātum esse	pēdīculātum īrī
participles		pēdīculāns	—	pēdīculātūrus	—	pēdīculātus	pēdīculandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		pēdīculandī	pēdīculandō	pēdīculandum	pēdīculandō	pēdīculātum	pēdīculātū

Descendants

• Romanian: păduchea

References

• “pediculo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pediculo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.