perceno

Latin edit

Etymology edit

From per- +‎ cēnō (“I dine”).

Pronunciation edit

(Classical) IPA^(key): /perˈkeː.noː/, [pɛrˈkeːnoː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /perˈt͡ʃe.no/, [perˈt͡ʃɛːno]

Verb edit

percēnō (present infinitive percēnāre, perfect active percēnāvī, supine percēnātum); first conjugation

to dine well, completely

Conjugation edit

Conjugation of percēnō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	percēnō	percēnās	percēnat	percēnāmus	percēnātis	percēnant
	imperfect	percēnābam	percēnābās	percēnābat	percēnābāmus	percēnābātis	percēnābant
	future	percēnābō	percēnābis	percēnābit	percēnābimus	percēnābitis	percēnābunt
	perfect	percēnāvī	percēnāvistī, percēnāstī¹	percēnāvit, percēnāt¹	percēnāvimus, percēnāmus¹	percēnāvistis, percēnāstis¹	percēnāvērunt, percēnāvēre, percēnārunt¹
	pluperfect	percēnāveram, percēnāram¹	percēnāverās, percēnārās¹	percēnāverat, percēnārat¹	percēnāverāmus, percēnārāmus¹	percēnāverātis, percēnārātis¹	percēnāverant, percēnārant¹
	future perfect	percēnāverō, percēnārō¹	percēnāveris, percēnāris¹	percēnāverit, percēnārit¹	percēnāverimus, percēnārimus¹	percēnāveritis, percēnāritis¹	percēnāverint, percēnārint¹
passive	present	percēnor	percēnāris, percēnāre	percēnātur	percēnāmur	percēnāminī	percēnantur
	imperfect	percēnābar	percēnābāris, percēnābāre	percēnābātur	percēnābāmur	percēnābāminī	percēnābantur
	future	percēnābor	percēnāberis, percēnābere	percēnābitur	percēnābimur	percēnābiminī	percēnābuntur
	perfect	percēnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	percēnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	percēnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	percēnem	percēnēs	percēnet	percēnēmus	percēnētis	percēnent
	imperfect	percēnārem	percēnārēs	percēnāret	percēnārēmus	percēnārētis	percēnārent
	perfect	percēnāverim, percēnārim¹	percēnāverīs, percēnārīs¹	percēnāverit, percēnārit¹	percēnāverīmus, percēnārīmus¹	percēnāverītis, percēnārītis¹	percēnāverint, percēnārint¹
	pluperfect	percēnāvissem, percēnāssem¹	percēnāvissēs, percēnāssēs¹	percēnāvisset, percēnāsset¹	percēnāvissēmus, percēnāssēmus¹	percēnāvissētis, percēnāssētis¹	percēnāvissent, percēnāssent¹
passive	present	percēner	percēnēris, percēnēre	percēnētur	percēnēmur	percēnēminī	percēnentur
	imperfect	percēnārer	percēnārēris, percēnārēre	percēnārētur	percēnārēmur	percēnārēminī	percēnārentur
	perfect	percēnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	percēnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	percēnā	—	—	percēnāte	—
active	future	—	percēnātō	percēnātō	—	percēnātōte	percēnantō
passive	present	—	percēnāre	—	—	percēnāminī	—
passive	future	—	percēnātor	percēnātor	—	—	percēnantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		percēnāre	percēnāvisse, percēnāsse¹	percēnātūrum esse	percēnārī	percēnātum esse	percēnātum īrī
participles		percēnāns	—	percēnātūrus	—	percēnātus	percēnandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		percēnandī	percēnandō	percēnandum	percēnandō	percēnātum	percēnātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Related terms edit

References edit

perceno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.