plenarius
Latin edit
Etymology edit
From plēnus (“full, filled; satisfied”) + -ārius.
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /pleːˈnaː.ri.us/, [pɫ̪eːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /pleˈna.ri.us/, [pleˈnäːrius]
Adjective edit
plēnārius (feminine plēnāria, neuter plēnārium); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | plēnārius | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
| Genitive | plēnāriī | plēnāriae | plēnāriī | plēnāriōrum | plēnāriārum | plēnāriōrum | |
| Dative | plēnāriō | plēnāriō | plēnāriīs | ||||
| Accusative | plēnārium | plēnāriam | plēnārium | plēnāriōs | plēnāriās | plēnāria | |
| Ablative | plēnāriō | plēnāriā | plēnāriō | plēnāriīs | |||
| Vocative | plēnārie | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
Related terms edit
Descendants edit
References edit
- plenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)