pletura

Latin

Etymology

From Ancient Greek πληθώρη (plēthṓrē, “fullness”), from πλήθω (plḗthō, “I fill”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /pleːˈtuː.ra/, [pɫ̪eːˈt̪uːrä]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pleˈtu.ra/, [pleˈt̪uːrä]

Noun

plētūra f (genitive plētūrae); first declension

1. plethora

Declension

First-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	plētūra	plētūrae
Genitive	plētūrae	plētūrārum
Dative	plētūrae	plētūrīs
Accusative	plētūram	plētūrās
Ablative	plētūrā	plētūrīs
Vocative	plētūra	plētūrae

Synonyms

• plēthōra

References

• “pletura”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pletura in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• pletura in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.