priecīgs
Latvian edit
Etymology edit
From prieks (“delight, pleasure”) + -īgs.
Pronunciation edit
Adjective edit
priecīgs (definite priecīgais, comparative priecīgāks, superlative vispriecīgākais, adverb priecīgi)
- happy, glad, joyful, delighted (feeling joy)
- priecīgs cilvēks ― happy, joyful person
- priecīgs par veiksmi, panākumiem ― happy, glad about (one's) success
- happy, joyful (typical of those who feel joy)
- priecīgs noskaņojums ― happy, joyful mood
- happy, joyful, merry (expressing joy)
- priecīgas acis ― happy eyes
- priecīgs skatiens ― happy, joyful look, glance
- priecīgi smiekli ― happy, joyful laugh
- priecīga dziesma, vēsts, runa ― happy song, news, talk
- happy, joyful (causing joy)
- priecīgs notikums ― happy, joyful event
- priecīga diena ― joyful day
- priecīgs pārsteigums ― happy surprise
- priecīga tikšanās ― happy meeting, encounter
- priecīgas krāsas ― happy, joyful colors
- happy, joyful (connected with, characterized by, joy)
- priecīgas kāzas ― happy wedding, marriage
- priecīga jaunība ― happy youth
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of priecīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | priecīgs | priecīgi | priecīga | priecīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | priecīgu | priecīgus | priecīgu | priecīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | priecīga | priecīgu | priecīgas | priecīgu | |||||
| dative (datīvs) | priecīgam | priecīgiem | priecīgai | priecīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | priecīgu | priecīgiem | priecīgu | priecīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | priecīgā | priecīgos | priecīgā | priecīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||