procrastinatio

Latin

Etymology

From prōcrāstinō (“procrastinate”), from prō + crāstinus (“of tomorrow”), from crās (“tomorrow”).

Pronunciation

• (Classical) IPA: /proː.kraːs.tiˈnaː.ti.oː/

Noun

prōcrāstinātiō (genitive prōcrāstinātiōnis); f, third declension

1. a putting off until tomorrow; procrastination

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	prōcrāstinātiō	prōcrāstinātiōnēs
genitive	prōcrāstinātiōnis	prōcrāstinātiōnum
dative	prōcrāstinātiōnī	prōcrāstinātiōnibus
accusative	prōcrāstinātiōnem	prōcrāstinātiōnēs
ablative	prōcrāstinātiōne	prōcrāstinātiōnibus
vocative	prōcrāstinātiō	prōcrāstinātiōnēs

Related terms

• crās
• crāstinus
• prōcrāstinō

Descendants

• English: procrastination