relatus

Latin

Noun

relātus (genitive relātūs); m, fourth declension

1. narration (telling of events)

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	relātus	relātūs
genitive	relātūs	relātuum
dative	relātuī	relātibus
accusative	relātum	relātūs
ablative	relātū	relātibus
vocative	relātus	relātūs

Participle

relātus m (feminine relāta, neuter relātum); first/second declension (Perfect passive participle of referō)

1. driven or carried back
2. returned, restored, repaid

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	relātus	relāta	relātum		relātī	relātae	relāta
genitive	relātī	relātae	relātī		relātōrum	relātārum	relātōrum
dative	relātō	relātae	relātō		relātīs	relātīs	relātīs
accusative	relātum	relātam	relātum		relātōs	relātās	relāta
ablative	relātō	relātā	relātō		relātīs	relātīs	relātīs
vocative	relāte	relāta	relātum		relātī	relātae	relāta