remano

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈrɛ.ma.no/, /ˈre.ma.no/
• Rhymes: -ɛmano, -emano
• Hyphenation: rè‧ma‧no, ré‧ma‧no

Verb

remano

1. third-person plural present indicative of remare

Anagrams

• Merano, Romena, armeno, marone, morena, nomare, nomerà, romane, romena

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /reˈmaː.noː/, [rɛˈmäːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /reˈma.no/, [reˈmäːno]

Verb

remānō (present infinitive remānāre, perfect active remānāvī, supine remānātum); first conjugation

1. to flow back

Conjugation

Conjugation of remānō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	remānō	remānās	remānat	remānāmus	remānātis	remānant
	imperfect	remānābam	remānābās	remānābat	remānābāmus	remānābātis	remānābant
	future	remānābō	remānābis	remānābit	remānābimus	remānābitis	remānābunt
	perfect	remānāvī	remānāvistī	remānāvit	remānāvimus	remānāvistis	remānāvērunt, remānāvēre
	pluperfect	remānāveram	remānāverās	remānāverat	remānāverāmus	remānāverātis	remānāverant
	future perfect	remānāverō	remānāveris	remānāverit	remānāverimus	remānāveritis	remānāverint
passive	present	remānor	remānāris, remānāre	remānātur	remānāmur	remānāminī	remānantur
	imperfect	remānābar	remānābāris, remānābāre	remānābātur	remānābāmur	remānābāminī	remānābantur
	future	remānābor	remānāberis, remānābere	remānābitur	remānābimur	remānābiminī	remānābuntur
	perfect	remānātus + present active indicative of sum
	pluperfect	remānātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	remānātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	remānem	remānēs	remānet	remānēmus	remānētis	remānent
	imperfect	remānārem	remānārēs	remānāret	remānārēmus	remānārētis	remānārent
	perfect	remānāverim	remānāverīs	remānāverit	remānāverīmus	remānāverītis	remānāverint
	pluperfect	remānāvissem	remānāvissēs	remānāvisset	remānāvissēmus	remānāvissētis	remānāvissent
passive	present	remāner	remānēris, remānēre	remānētur	remānēmur	remānēminī	remānentur
	imperfect	remānārer	remānārēris, remānārēre	remānārētur	remānārēmur	remānārēminī	remānārentur
	perfect	remānātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	remānātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	remānā	—	—	remānāte	—
	future	—	remānātō	remānātō	—	remānātōte	remānantō
passive	present	—	remānāre	—	—	remānāminī	—
	future	—	remānātor	remānātor	—	—	remānantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		remānāre	remānāvisse	remānātūrum esse	remānārī	remānātum esse	remānātum īrī
participles		remānāns	—	remānātūrus	—	remānātus	remānandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		remānandī	remānandō	remānandum	remānandō	remānātum	remānātū

References

• “remano”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• remano in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

remano

1. first-person singular present indicative of remanir