singrene

Old English

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈsinˌɡreː.ne/

Etymology 1

From sin- +‎ grēne.

Noun

singrēne f

1. houseleek

Declension

Declension of singrene (weak)

Case	Singular	Plural
nominative	singrēne	singrēnan
accusative	singrēnan	singrēnan
genitive	singrēnan	singrēnena
dative	singrēnan	singrēnum

Descendants

• Middle English: singrene
  • English: sengreen

Etymology 2

Inherited from Proto-Germanic *singrōniz. Cognate with Old Norse sígrǿnn.

Adjective

singrēne

1. evergreen

Declension

Declension of singrēne — Strong

Singular	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	singrēne	singrēnu, singrēno	singrēne
Accusative	singrēnne	singrēne	singrēne
Genitive	singrēnes	singrēnre	singrēnes
Dative	singrēnum	singrēnre	singrēnum
Instrumental	singrēne	singrēnre	singrēne
Plural	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	singrēne	singrēna, singrēne	singrēnu, singrēno
Accusative	singrēne	singrēna, singrēne	singrēnu, singrēno
Genitive	singrēnra	singrēnra	singrēnra
Dative	singrēnum	singrēnum	singrēnum
Instrumental	singrēnum	singrēnum	singrēnum

Declension of singrēne — Weak

Singular	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	singrēna	singrēne	singrēne
Accusative	singrēnan	singrēnan	singrēne
Genitive	singrēnan	singrēnan	singrēnan
Dative	singrēnan	singrēnan	singrēnan
Instrumental	singrēnan	singrēnan	singrēnan
Plural	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	singrēnan	singrēnan	singrēnan
Accusative	singrēnan	singrēnan	singrēnan
Genitive	singrēnra, singrēnena	singrēnra, singrēnena	singrēnra, singrēnena
Dative	singrēnum	singrēnum	singrēnum
Instrumental	singrēnum	singrēnum	singrēnum

References

• Joseph Bosworth and T. Northcote Toller (1898) “singrēne”, in An Anglo-Saxon Dictionary‎^[1], 2nd edition, Oxford: Oxford University Press.