Last modified on 3 August 2014, at 03:15

skaņa

See also: skana, skanā, and skaņā

LatvianEdit

Alternative formsEdit

EtymologyEdit

A 17th-century derivation from the stem of the verb skanēt (to sound) (q.v.): *skan-ya > skaņa, alongside the simpler (dialectal) form skans.[1]

NounEdit

skaņa m

  1. (dialectal form) genitive singular form of skanis

skaņa f (4th declension)

  1. (physics, acoustics) sound (wave-like vibrations in the air or some similar medium which are capable of causing auditory sensations)
    skaņas augstums — pitch (lit. sound height)
    skaņas frekvence, ātrumssound frequency, speed
    skaņas skaļums, intensitāte, enerģijasound volume, intensity, energy
    skaņas tembrs, spektrs, spiedienssound timbre, spectrum, pressure
    skaņas izkliede, slāpēšanasound scattering, attenuation
    skaņas avots, izolācijasound source, isolation
  2. sound (the auditory effect of these vibrations)
    spalga skaņa — high-pitched sound
    dzidra skaņa — clear sound
    dobjas skaņas — hollow sounds
    augsta, zema skaņa — high, low sound
    motora skaņa — motor sound
    ērģeļu skaņas — organ (musical instrument) sounds
    valša skaņas — waltz sounds
    skaņu ierakstssound recording
    skaņu skalasound scale
    skaņas telegrāfssound telegraph
    skaņu kinosound cinema, sound film
  3. (linguistics, phonetics) sound (smallest articulatory unit in language)
    valodas skaņu klasifikācija — language sound classification
    īsa, gara skaņa — short, long sound
    skaņu kvantitāte, kvalitātesound quantity, quality
    laringāla skaņa — laryngeal sound
    skaņu mijasound change

DeclensionEdit

Related termsEdit

ReferencesEdit

  1. ^ “skanēt” in Konstantīns Karulis (1992, 2001), Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca, in 2 vols, Rīga: AVOTS, ISBN: 9984-700-12-7