skaņa

See also skana, skanā, and skaņā

Latvian

Alternative forms

• (dialectal form) skans

Etymology

A 17th-century derivation from the stem of the verb skanēt (“to sound”) (q.v.): *skan-ya > skaņa, alongside the simpler (dialectal) form skans.

Noun

skaņa m

1. (dialectal form) genitive singular form of skanis

skaņa f, 4th declension

1. (physics, acoustics) sound (wave-like vibrations in the air or some similar medium which are capable of causing auditory sensations)

   skaņas augstums — pitch (lit. sound height)

   skaņas frekvence, ātrums — sound frequency, speed

   skaņas skaļums, intensitāte, enerģija — sound volume, intensity, energy

   skaņas tembrs, spektrs, spiediens — sound timbre, spectrum, pressure

   skaņas izkliede, slāpēšana — sound scattering, attenuation

   skaņas avots, izolācija — sound source, isolation

2. sound (the auditory effect of these vibrations)

   spalga skaņa — high-pitched sound

   dzidra skaņa — clear sound

   dobjas skaņas — hollow sounds

   augsta, zema skaņa — high, low sound

   motora skaņa — motor sound

   ērģeļu skaņas — organ (musical instrument) sounds

   valša skaņas — waltz sounds

   skaņu ieraksts — sound recording

   skaņu skala — sound scale

   skaņas telegrāfs — sound telegraph

   skaņu kino — sound cinema, sound film

3. (linguistics, phonetics) sound (smallest articulatory unit in language)

   valodas skaņu klasifikācija — language sound classification

   īsa, gara skaņa — short, long sound

   skaņu kvantitāte, kvalitāte — sound quantity, quality

   laringāla skaņa — laryngeal sound

   skaņu mija — sound change

Declension

declension of skaņa

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	skaņa	skaņas
accusative (akuzatīvs)	skaņu	skaņas
genitive (ģenitīvs)	skaņas	skaņu
dative (datīvs)	skaņai	skaņām
instrumental (instrumentālis)	skaņu	skaņām
locative (lokatīvs)	skaņā	skaņās
vocative (vokatīvs)	skaņa	skaņas

Related terms

• divskanis
• līdzskanis
• patskanis
• skanēt

References