skaņa
Latvian
Alternative forms
- (dialectal form) skans
Etymology
A 17th-century derivation from the stem of the verb skanēt (“to sound”) (q.v.): *skan-ya > skaņa, alongside the simpler (dialectal) form skans.[1]
Noun
skaņa m
- (dialectal form) genitive singular form of skanis
skaņa f, 4th declension
- (physics, acoustics) sound (wave-like vibrations in the air or some similar medium which are capable of causing auditory sensations)
- skaņas augstums — pitch (lit. sound height)
- skaņas frekvence, ātrums — sound frequency, speed
- skaņas skaļums, intensitāte, enerģija — sound volume, intensity, energy
- skaņas tembrs, spektrs, spiediens — sound timbre, spectrum, pressure
- skaņas izkliede, slāpēšana — sound scattering, attenuation
- skaņas avots, izolācija — sound source, isolation
- sound (the auditory effect of these vibrations)
- spalga skaņa — high-pitched sound
- dzidra skaņa — clear sound
- dobjas skaņas — hollow sounds
- augsta, zema skaņa — high, low sound
- motora skaņa — motor sound
- ērģeļu skaņas — organ (musical instrument) sounds
- valša skaņas — waltz sounds
- skaņu ieraksts — sound recording
- skaņu skala — sound scale
- skaņas telegrāfs — sound telegraph
- skaņu kino — sound cinema, sound film
- (linguistics, phonetics) sound (smallest articulatory unit in language)
- valodas skaņu klasifikācija — language sound classification
- īsa, gara skaņa — short, long sound
- skaņu kvantitāte, kvalitāte — sound quantity, quality
- laringāla skaņa — laryngeal sound
- skaņu mija — sound change
Declension
declension of skaņa
Related terms
- divskanis
- līdzskanis
- patskanis
- skanēt
References
- ^ Karulis, Konstantīns. 1992, 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: AVOTS. ISBN 9984700127.