slaiks

Latvian

Etymology

From the same stem as slieka (“earthworm”) (q.v.): Proto-Indo-European *ley- (“humid, mucuous, sticky, slippery, smooth”). The semantic evolution was probably “sticky, slippery” > “smooth” > “thin” > “tall, slender”.

Pronunciation

• IPA: [slaîks]

Adjective

slaiks (def. slaikais, comp. slaikāks, sup. visslaikākais; adv. slaiki)

1. (of people, body parts) tall, slender, slim

   slaiks, gaišmatains puisis — slender, fair-haired guy

   viņa bija skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem — she was a beautiful, slender girl with dark brown hair

2. (of trees, their trunks) slender (with a tall, straight trunk without branches)

   slaikas priedes — tall, slender pine trees

   kokiem slaiki stumbri — the trees (have) tall, slender trunks

3. (of plants) slender, straight (having straight stems)

   ceriņi, trausli un slaiki — lilacs, delicate and slender

4. (of objects) slender, slim (thin and relatively tall, high)

   slaiks tornis — high, slender tower

   slaikas sveces — tall', slender candles

5. (of movements) broad

   iet ar slaiku soli — to go with broad step(s)

   lidmašīna apmeta slaiku loku — the airplane made a broad circle

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of slaiks

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	slaiks	slaiki		slaika	slaikas
accusative (akuzatīvs)	slaiku	slaikus		slaiku	slaikas
genitive (ģenitīvs)	slaika	slaiku		slaikas	slaiku
dative (datīvs)	slaikam	slaikiem		slaikai	slaikām
instrumental (instrumentālis)	slaiku	slaikiem		slaiku	slaikām
locative (lokatīvs)	slaikā	slaikos		slaikā	slaikās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Synonyms

• slaids

Derived terms

• slaikums

References