strangulatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of strangulō
Participle edit
strangulātus (feminine strangulāta, neuter strangulātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | strangulātus | strangulāta | strangulātum | strangulātī | strangulātae | strangulāta | |
Genitive | strangulātī | strangulātae | strangulātī | strangulātōrum | strangulātārum | strangulātōrum | |
Dative | strangulātō | strangulātō | strangulātīs | ||||
Accusative | strangulātum | strangulātam | strangulātum | strangulātōs | strangulātās | strangulāta | |
Ablative | strangulātō | strangulātā | strangulātō | strangulātīs | |||
Vocative | strangulāte | strangulāta | strangulātum | strangulātī | strangulātae | strangulāta |
References edit
- “strangulatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press