sublimatus
Latin edit
Etymology edit
Present participle of sublīmō.
Participle edit
sublīmātus (feminine sublīmāta, neuter sublīmātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | sublīmātus | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta | |
Genitive | sublīmātī | sublīmātae | sublīmātī | sublīmātōrum | sublīmātārum | sublīmātōrum | |
Dative | sublīmātō | sublīmātō | sublīmātīs | ||||
Accusative | sublīmātum | sublīmātam | sublīmātum | sublīmātōs | sublīmātās | sublīmāta | |
Ablative | sublīmātō | sublīmātā | sublīmātō | sublīmātīs | |||
Vocative | sublīmāte | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta |