svētīt

Latvian

Verb

svētīt tr., 2nd/3rd conj., pres. svētīju, svētī, svētī / svētu, svēti, svēta, past svētīju

1. to bless

Conjugation

conjugation of svētīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	svētīju, svētu	svētīju	svētīšu	—
2nd pers. sg.	tu	svētī, svēti	svētīji	svētīsi	svētī, svēti
3rd pers. sg.	viņš, viņa	svētī, svēta	svētīja	svētīs	lai svētī, svēta
1st pers. pl.	mēs	svētījam, svētām	svētījām	svētīsim	svētīsim
2nd pers. pl.	jūs	svētījat, svētāt	svētījāt	svētīsiet, svētīsit	svētījiet, svētiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	svētī, svēta	svētīja	svētīs	lai svētī, svēta
CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	svētījot, svētot		Present Active 1 (Adj.)		svētījošs, svētošs
Past	esot svētījis		Present Active 2 (Adv.)		svētīdams
Future	svētīšot		Present Active 3 (Adv.)		svētījot, svētot
Imperative	lai svētījot, svētot		Present Active 4 (Obj.)		svētījam, svētām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		svētījis
Present	svētītu		Present Passive		svētījams, svētāms
Past	būtu svētījis		Past Passive		svētīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāsvētī, jāsvēta		Infinitive (nenoteiksme)		svētīt
Conjunctive 1	esot jāsvētī, jāsvēta		Negative Infinitive		nesvētīt
Conjunctive 2	jāsvētījot, jāsvētot		Verbal noun		svētīšana