tribulo

Catalan edit

Verb edit

tribulo

first-person singular present indicative of tribular

Latin edit

Etymology 1 edit

From trībulum.

Pronunciation edit

(Classical) IPA^(key): /ˈtriː.bu.loː/, [ˈt̪riːbʊɫ̪oː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈtri.bu.lo/, [ˈt̪riːbulo]

Verb edit

trībulō (present infinitive trībulāre, perfect active trībulāvī, supine trībulātum); first conjugation

to press, squeeze, extract
to oppress, afflict

Conjugation edit

Conjugation of trībulō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	trībulō	trībulās	trībulat	trībulāmus	trībulātis	trībulant
	imperfect	trībulābam	trībulābās	trībulābat	trībulābāmus	trībulābātis	trībulābant
	future	trībulābō	trībulābis	trībulābit	trībulābimus	trībulābitis	trībulābunt
	perfect	trībulāvī	trībulāvistī	trībulāvit	trībulāvimus	trībulāvistis	trībulāvērunt, trībulāvēre
	pluperfect	trībulāveram	trībulāverās	trībulāverat	trībulāverāmus	trībulāverātis	trībulāverant
	future perfect	trībulāverō	trībulāveris	trībulāverit	trībulāverimus	trībulāveritis	trībulāverint
passive	present	trībulor	trībulāris, trībulāre	trībulātur	trībulāmur	trībulāminī	trībulantur
	imperfect	trībulābar	trībulābāris, trībulābāre	trībulābātur	trībulābāmur	trībulābāminī	trībulābantur
	future	trībulābor	trībulāberis, trībulābere	trībulābitur	trībulābimur	trībulābiminī	trībulābuntur
	perfect	trībulātus + present active indicative of sum
	pluperfect	trībulātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trībulātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	trībulem	trībulēs	trībulet	trībulēmus	trībulētis	trībulent
	imperfect	trībulārem	trībulārēs	trībulāret	trībulārēmus	trībulārētis	trībulārent
	perfect	trībulāverim	trībulāverīs	trībulāverit	trībulāverīmus	trībulāverītis	trībulāverint
	pluperfect	trībulāvissem	trībulāvissēs	trībulāvisset	trībulāvissēmus	trībulāvissētis	trībulāvissent
passive	present	trībuler	trībulēris, trībulēre	trībulētur	trībulēmur	trībulēminī	trībulentur
	imperfect	trībulārer	trībulārēris, trībulārēre	trībulārētur	trībulārēmur	trībulārēminī	trībulārentur
	perfect	trībulātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	trībulātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trībulā	—	—	trībulāte	—
active	future	—	trībulātō	trībulātō	—	trībulātōte	trībulantō
passive	present	—	trībulāre	—	—	trībulāminī	—
passive	future	—	trībulātor	trībulātor	—	—	trībulantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trībulāre	trībulāvisse	trībulātūrum esse	trībulārī	trībulātum esse	trībulātum īrī
participles		trībulāns	—	trībulātūrus	—	trībulātus	trībulandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trībulandī	trībulandō	trībulandum	trībulandō	trībulātum	trībulātū

Derived terms edit

Descendants edit

Aromanian: triyir, triyirari
Catalan: trillar
Friulian: trivelâ
Galician: trillar
Italian: trebbiare
Portuguese: trilhar
Romanian: treiera, treierare
Sardinian: trauai, trebai, tregulare, treulai, tribulare
Spanish: trillar
Venetian: tubiar, tibiar
Borrowings:
- → Catalan: tribular
- → French: tribouler
- → Italian: tribolare
- → Portuguese: tribular, ⇒ atribular
- → Spanish: tribular
- → Venetian: tribular

Etymology 2 edit

Noun edit

trībulō

dative/ablative singular of trībulum

References edit

“tribulo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
tribulo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish edit

Verb edit

tribulo

first-person singular present indicative of tribular