vasto

See also: Vasto

Finnish

Verb

vasto

1. inflection of vastoa:
   1. present active indicative connegative
   2. second-person singular present imperative
   3. second-person singular present active imperative connegative

Anagrams

• sovat, vasot

Galician

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈbasto/ [ˈbas̺.t̪ʊ]
• Rhymes: -asto
• Hyphenation: bas‧to
• Homophone: basto

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas)

1. vast, voluminous

Further reading

• “vasto” in Dicionario da Real Academia Galega, Royal Galician Academy.

Italian

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈva.sto/
• Rhymes: -asto
• Hyphenation: và‧sto

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vasti, feminine plural vaste, superlative vastissimo)

1. vast

   Synonyms: ampio, esteso

Related terms

• vastamente
• vastezza
• vastità

 

Anagrams

• stavo

Latin

Etymology

From vāstus +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈu̯aːs.toː/, [ˈu̯äːs̠t̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈvas.to/, [ˈväst̪o]

Verb

vāstō (present infinitive vāstāre, perfect active vāstāvī, supine vāstātum); first conjugation

1. to devastate, ravage or lay waste

   Synonyms: ruīnō, dēvāstō, ēvāstō, aboleō, occīdō, perdō, exscindō, dēstruō, accīdō, tollō, dīruō, populor, impellō, sepeliō, interimō, perimō, trucīdō

   Antonyms: ēmendō, reficiō, reparō, corrigō, medeor

Conjugation

Conjugation of vāstō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	vāstō	vāstās	vāstat	vāstāmus	vāstātis	vāstant
	imperfect	vāstābam	vāstābās	vāstābat	vāstābāmus	vāstābātis	vāstābant
	future	vāstābō	vāstābis	vāstābit	vāstābimus	vāstābitis	vāstābunt
	perfect	vāstāvī	vāstāvistī	vāstāvit	vāstāvimus	vāstāvistis	vāstāvērunt, vāstāvēre
	pluperfect	vāstāveram	vāstāverās	vāstāverat	vāstāverāmus	vāstāverātis	vāstāverant
	future perfect	vāstāverō	vāstāveris	vāstāverit	vāstāverimus	vāstāveritis	vāstāverint
passive	present	vāstor	vāstāris, vāstāre	vāstātur	vāstāmur	vāstāminī	vāstantur
	imperfect	vāstābar	vāstābāris, vāstābāre	vāstābātur	vāstābāmur	vāstābāminī	vāstābantur
	future	vāstābor	vāstāberis, vāstābere	vāstābitur	vāstābimur	vāstābiminī	vāstābuntur
	perfect	vāstātus + present active indicative of sum
	pluperfect	vāstātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	vāstātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	vāstem	vāstēs	vāstet	vāstēmus	vāstētis	vāstent
	imperfect	vāstārem	vāstārēs	vāstāret	vāstārēmus	vāstārētis	vāstārent
	perfect	vāstāverim	vāstāverīs	vāstāverit	vāstāverīmus	vāstāverītis	vāstāverint
	pluperfect	vāstāvissem	vāstāvissēs	vāstāvisset	vāstāvissēmus	vāstāvissētis	vāstāvissent
passive	present	vāster	vāstēris, vāstēre	vāstētur	vāstēmur	vāstēminī	vāstentur
	imperfect	vāstārer	vāstārēris, vāstārēre	vāstārētur	vāstārēmur	vāstārēminī	vāstārentur
	perfect	vāstātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	vāstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	vāstā	—	—	vāstāte	—
	future	—	vāstātō	vāstātō	—	vāstātōte	vāstantō
passive	present	—	vāstāre	—	—	vāstāminī	—
	future	—	vāstātor	vāstātor	—	—	vāstantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		vāstāre	vāstāvisse	vāstātūrum esse	vāstārī	vāstātum esse	vāstātum īrī
participles		vāstāns	—	vāstātūrus	—	vāstātus	vāstandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		vāstandī	vāstandō	vāstandum	vāstandō	vāstātum	vāstātū

Derived terms

• dēvāstō
• ēvāstō
• vāstātiō
• vāstātor

Descendants

• Catalan: gastar
• English: waste
• French: gâter
• Italian: guastare
• Piedmontese: guasté, vasté
• Portuguese: vastar, gastar
• Sicilian: vastari
• Spanish: gastar

Adjective

vāstō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of vāstus

References

• “vasto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “vasto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• vasto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to ravage with fire and sword: omnia ferro ignique, ferro atque igni or ferro flammaque vastare
    

Portuguese

Etymology 1

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

 

• (Brazil) IPA^(key): /ˈvas.tu/

• (Brazil) IPA^(key): /ˈvas.tu/
  • (Rio de Janeiro) IPA^(key): /ˈvaʃ.tu/
  • (Southern Brazil) IPA^(key): /ˈvas.to/

 

• (Portugal) IPA^(key): /ˈvaʃ.tu/

• (Portugal) IPA^(key): /ˈvaʃ.tu/
  • (Northern Portugal) IPA^(key): /ˈbaʃ.tu/

• Rhymes: (Brazil) -astu, (Portugal, Rio de Janeiro) -aʃtu
• Hyphenation: vas‧to

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas, comparable, comparative mais vasto, superlative o mais vasto or vastíssimo)

1. vast (very large or wide)

Further reading

• “vasto” in Dicionário Aberto based on Novo Diccionário da Língua Portuguesa de Cândido de Figueiredo, 1913

Etymology 2

Verb

vasto

1. first-person singular present indicative of vastar

Spanish

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈbasto/ [ˈbas.t̪o]

• Audio (Colombia):

  (file)

• Rhymes: -asto
• Syllabification: vas‧to
• Homophone: basto

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas, superlative vastísimo)

1. vast

Derived terms

• vasto externo
• vasto interno

 

Further reading

• “vasto”, in Diccionario de la lengua española, Vigésima tercera edición, Real Academia Española, 2014