venatrix
Latin edit
Etymology edit
From vēnātor (“hunter”) + -trīx; from vēnor (“hunt”).
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /u̯eːˈnaː.triːks/, [u̯eːˈnäːt̪riːks̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /veˈna.triks/, [veˈnäːt̪riks]
Noun edit
vēnātrīx f (genitive vēnātrīcis, masculine vēnātor); third declension
Declension edit
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | vēnātrīx | vēnātrīcēs |
| Genitive | vēnātrīcis | vēnātrīcum |
| Dative | vēnātrīcī | vēnātrīcibus |
| Accusative | vēnātrīcem | vēnātrīcēs |
| Ablative | vēnātrīce | vēnātrīcibus |
| Vocative | vēnātrīx | vēnātrīcēs |
Related terms edit
References edit
- “venatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “venatrix”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- venatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.