Last modified on 4 May 2014, at 07:34

veritas

EnglishEdit

EtymologyEdit

From Latin vēritās

NounEdit

veritas (uncountable)

  1. ​Truth, particularly of a transcendent character
    • 2007 March 4, Alexandra Jacobs, “Campus Exposure”:
      Over at Harvard, students are pursuing a different kind of sexual veritas.

AnagramsEdit


LatinEdit

PronunciationEdit

NounEdit

vēritās f (genitive vēritātis); third declension

  1. truth
    • Iohannes 8:32
      Veritas vos liberabit.
      The truth will set you free.

DeclensionEdit

Third declension.

Number Singular Plural
nominative vēritās vēritātēs
genitive vēritātis vēritātum
dative vēritātī vēritātibus
accusative vēritātem vēritātēs
ablative vēritāte vēritātibus
vocative vēritās vēritātēs

AntonymsEdit

Derived termsEdit

DescendantsEdit

ParticipleEdit

veritās

  1. accusative feminine plural of veritus