vienskaitlis
Latvian edit
Etymology edit
From vien (“one, only”) + skaitlis (“number”), calque of German Einzahl coined by Juris Neikens in the 19th century.[1]
Pronunciation edit
Noun edit
vienskaitlis m (2nd declension)
Declension edit
Declension of vienskaitlis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vienskaitlis | — |
| accusative (akuzatīvs) | vienskaitli | — |
| genitive (ģenitīvs) | vienskaitļa | — |
| dative (datīvs) | vienskaitlim | — |
| instrumental (instrumentālis) | vienskaitli | — |
| locative (lokatīvs) | vienskaitlī | — |
| vocative (vokatīvs) | vienskaitli | — |
Related terms edit
References edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “skaitīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN