karaspēks
Latvian
editEtymology
editFrom kara (“war[gen.]”) + spēks (“force”). First mentioned in 17th-century sources.[1]
Pronunciation
editNoun
editkaraspēks m (1st declension)
- army, forces, troops (a country's armed forces; a part of the armed forces with specific tasks)
- speciālais karaspēks ― special troops, forces
- gaisa, kājnieku, tanku karaspēks ― air, infantry, tank troops, forces
- sauszemes, sakaru karaspēks ― land, communication troops, forces
- valsts pretgaisa aizsardzības karaspēks ― national air defense troops, forces
- stratēģiskais raķešu karaspēks ― strategic missile forces
- karaspēka apakšvienības ― troop, military subunits
- klusums; neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēku ― silence; no private drivers, no pedestrians, not even troops, soldiers were visible
Declension
editDeclension of karaspēks (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | karaspēks | — |
| accusative (akuzatīvs) | karaspēku | — |
| genitive (ģenitīvs) | karaspēka | — |
| dative (datīvs) | karaspēkam | — |
| instrumental (instrumentālis) | karaspēku | — |
| locative (lokatīvs) | karaspēkā | — |
| vocative (vokatīvs) | karaspēk | — |
Synonyms
editRelated terms
editReferences
edit- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “karš”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN