pavēlēt

Latvian

Etymology

From pa- +‎ vēlēt (“to want, to wish”). The original meaning was “to permit, to allow; to wish,” but this word was apparently influenced by the similar-sounding German befehlen (“to order, to command”), and changed its meaning accordingly.

Pronunciation

• IPA^(key): [pavɛ̄ːlɛ̂ːt]

Verb

pavēlēt (transitive, 3rd conjugation, present pavēlu, pavēli, pavēl, past pavēlēju)

1. to order, to command (to indicate, to tell what to do)

   pavēlēt kādam ierasties ― to order someone to come

   “dzer!” viņš pavēlēja, un puika attaisīja pudeli un dzēra ― “drink!” he ordered, and the boy opened the bottle and drank

2. (military) to order, to command (to give, to issue a formal order)

   rotas komandieris pavēlēja tālāk neuzbrukt ― the company commander ordered not to attack any further

Conjugation

conjugation of pavēlēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	pavēlu	pavēlēju	pavēlēšu	—
2nd pers. sg.	tu	pavēli	pavēlēji	pavēlēsi	pavēli
3rd pers. sg.	viņš, viņa	pavēl	pavēlēja	pavēlēs	lai pavēl
1st pers. pl.	mēs	pavēlam	pavēlējām	pavēlēsim	pavēlēsim
2nd pers. pl.	jūs	pavēlat	pavēlējāt	pavēlēsiet, pavēlēsit	pavēliet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	pavēl	pavēlēja	pavēlēs	lai pavēl
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	pavēlot		Present Active 1 (Adj.)		pavēlošs
Past	esot pavēlējis		Present Active 2 (Adv.)		pavēlēdams
Future	pavēlēšot		Present Active 3 (Adv.)		pavēlot
Imperative	lai pavēlot		Present Active 4 (Obj.)		pavēlam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		pavēlējis
Present	pavēlētu		Present Passive		pavēlams
Past	būtu pavēlējis		Past Passive		pavēlēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāpavēl		Infinitive (nenoteiksme)		pavēlēt
Conjunctive 1	esot jāpavēl		Negative Infinitive		nepavēlēt
Conjunctive 2	jāpavēlot		Verbal noun		pavēlēšana

Derived terms

• pavēle
• pavēlniecība
• pavēlniecisks
• pavēlnieks, pavēlniece