Contents

LatinEdit

EtymologyEdit

From assūmō (to take up) +‎ -īvus.

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

assūmptīvus m (feminine assūmptīva, neuter assūmptīvum); first/second declension

  1. assumptive, extrinsic

InflectionEdit

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative assūmptīvus assūmptīva assūmptīvum assūmptīvī assūmptīvae assūmptīva
genitive assūmptīvī assūmptīvae assūmptīvī assūmptīvōrum assūmptīvārum assūmptīvōrum
dative assūmptīvō assūmptīvō assūmptīvīs
accusative assūmptīvum assūmptīvam assūmptīvum assūmptīvōs assūmptīvās assūmptīva
ablative assūmptīvō assūmptīvā assūmptīvō assūmptīvīs
vocative assūmptīve assūmptīva assūmptīvum assūmptīvī assūmptīvae assūmptīva

ReferencesEdit