censīgs
Latvian edit
Etymology edit
From censt(ies) (“to try”) + -īgs. The standard stem for this verb has š (es cenšos, “I try”), but dialectally also t (es centos), which explains why there are derived forms with t, like centīgs, centība (“zeal”), and with s, like censonis (“striver, fighter, assiduous person”) or sacensība (“competition”) (and also, colloquially, censīgs, censība).[1]
Adjective edit
censīgs (definite censīgais, comparative censīgāks, superlative viscensīgākais, adverb censīgi)
- (colloquial) industrious, diligent, zealous; alternative form of centīgs
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of censīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | censīgs | censīgi | censīga | censīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | censīgu | censīgus | censīgu | censīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | censīga | censīgu | censīgas | censīgu | |||||
| dative (datīvs) | censīgam | censīgiem | censīgai | censīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | censīgu | censīgiem | censīgu | censīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | censīgā | censīgos | censīgā | censīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
References edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “censties”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN