ciemiņš
Latvian edit
Etymology edit
From ciems (“village”), with an old suffix *-in (not a diminutive); the original meaning was probably “village dweller” (compare Latin vīcus (“group of houses, neighborhood, village”), vīcīnus (“neighbor”)).[1]
Noun edit
ciemiņš m (1st declension)
- guest, visitor
- gaidīts ciemiņš ― expected guest
- negaidīti, necerēti ciemiņi ― unexpected guests
- neaicināts ciemiņš ― uninvited guest
- lūgt, uzņemt ciemiņus ― to invite, to receive guests
Declension edit
Declension of ciemiņš (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | ciemiņš | ciemiņi |
| accusative (akuzatīvs) | ciemiņu | ciemiņus |
| genitive (ģenitīvs) | ciemiņa | ciemiņu |
| dative (datīvs) | ciemiņam | ciemiņiem |
| instrumental (instrumentālis) | ciemiņu | ciemiņiem |
| locative (lokatīvs) | ciemiņā | ciemiņos |
| vocative (vokatīvs) | ciemiņ | ciemiņi |
Synonyms edit
References edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “ciems”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN