inevitabilis

Contents

LatinEdit

EtymologyEdit

From in- +‎ ēvītābilis ‎(avoidable), from ēvītō ‎(I avoid), from ē ‎(out) + vītō ‎(I shun).

PronunciationEdit

  • (Classical) IPA(key): /i.neː.wiːˈtaː.bi.lis/, [ɪ.neː.wiːˈtaː.bɪ.lɪs]

AdjectiveEdit

inēvītābilis m, f ‎(neuter inēvītābile); third declension

  1. unavoidable

InflectionEdit

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative inēvītābilis inēvītābile inēvītābilēs inēvītābilia
genitive inēvītābilis inēvītābilium
dative inēvītābilī inēvītābilibus
accusative inēvītābilem inēvītābile inēvītābilēs inēvītābilia
ablative inēvītābilī inēvītābilibus
vocative inēvītābilis inēvītābile inēvītābilēs inēvītābilia

DescendantsEdit

ReferencesEdit

  • inevitabilis” in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.
  • inevitable”, in The Century Dictionary, New York: The Century Co., 1911
Read in another language