See also: maritò

AragoneseEdit

EtymologyEdit

From Latin marītus.

NounEdit

marito m (plural maritos)

  1. husband

ReferencesEdit


InterlinguaEdit

PronunciationEdit

NounEdit

marito (plural maritos)

  1. husband

ItalianEdit

EtymologyEdit

From Latin marītus.

PronunciationEdit

  • IPA(key): /maˈri.to/
  • (file)
  • Hyphenation: ma‧rì‧to
  • Rhymes: -ito

NounEdit

marito m (plural mariti)

  1. husband

Derived termsEdit

See alsoEdit

VerbEdit

marito

  1. first-person singular present indicative of maritare


AnagramsEdit


LatinEdit

EtymologyEdit

From marītus (of or relating to marriage).

PronunciationEdit

VerbEdit

marītō (present infinitive marītāre, perfect active marītāvī, supine marītātum); first conjugation

  1. I marry, wed.
  2. (of animals) I am coupled; I have a mate.
  3. (of plants) I am grafted.
  4. I impregnate.

ConjugationEdit

   Conjugation of marītō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present marītō marītās marītat marītāmus marītātis marītant
imperfect marītābam marītābās marītābat marītābāmus marītābātis marītābant
future marītābō marītābis marītābit marītābimus marītābitis marītābunt
perfect marītāvī marītāvistī marītāvit marītāvimus marītāvistis marītāvērunt, marītāvēre
pluperfect marītāveram marītāverās marītāverat marītāverāmus marītāverātis marītāverant
future perfect marītāverō marītāveris marītāverit marītāverimus marītāveritis marītāverint
passive present marītor marītāris, marītāre marītātur marītāmur marītāminī marītantur
imperfect marītābar marītābāris, marītābāre marītābātur marītābāmur marītābāminī marītābantur
future marītābor marītāberis, marītābere marītābitur marītābimur marītābiminī marītābuntur
perfect marītātus + present active indicative of sum
pluperfect marītātus + imperfect active indicative of sum
future perfect marītātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present marītem marītēs marītet marītēmus marītētis marītent
imperfect marītārem marītārēs marītāret marītārēmus marītārētis marītārent
perfect marītāverim marītāverīs marītāverit marītāverīmus marītāverītis marītāverint
pluperfect marītāvissem marītāvissēs marītāvisset marītāvissēmus marītāvissētis marītāvissent
passive present marīter marītēris, marītēre marītētur marītēmur marītēminī marītentur
imperfect marītārer marītārēris, marītārēre marītārētur marītārēmur marītārēminī marītārentur
perfect marītātus + present active subjunctive of sum
pluperfect marītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present marītā marītāte
future marītātō marītātō marītātōte marītantō
passive present marītāre marītāminī
future marītātor marītātor marītantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives marītāre marītāvisse marītātūrum esse marītārī marītātum esse marītātum īrī
participles marītāns marītātūrus marītātus marītandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
marītandī marītandō marītandum marītandō marītātum marītātū

NounEdit

maritō

  1. dative singular of maritus
  2. ablative singular of maritus

Derived termsEdit

Related termsEdit

DescendantsEdit

ReferencesEdit

  • marito in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • marito in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • marito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette