metropolitanus

Contents

Latin

Etymology

Derived from Latin metropolis.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /meː.tro.po.liːˈtaː.nus/, [meː.trɔ.pɔ.liːˈtaː.nʊs]

Adjective

mētropolītānus (feminine mētropolītāna, neuter mētropolītānum); first/second declension

1. metropolitan

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	mētropolītānus	mētropolītāna	mētropolītānum		mētropolītānī	mētropolītānae	mētropolītāna
Genitive	mētropolītānī	mētropolītānae	mētropolītānī		mētropolītānōrum	mētropolītānārum	mētropolītānōrum
Dative	mētropolītānō	mētropolītānae	mētropolītānō		mētropolītānīs	mētropolītānīs	mētropolītānīs
Accusative	mētropolītānum	mētropolītānam	mētropolītānum		mētropolītānōs	mētropolītānās	mētropolītāna
Ablative	mētropolītānō	mētropolītānā	mētropolītānō		mētropolītānīs	mētropolītānīs	mētropolītānīs
Vocative	mētropolītāne	mētropolītāna	mētropolītānum		mētropolītānī	mētropolītānae	mētropolītāna

References

• metropolitanus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• metropolitanus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
• metropolitanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette