obvallatus
Latin edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ob.u̯aːlˈlaː.tus/, [ɔbu̯äːlˈlʲäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ob.valˈla.tus/, [obvälˈläːt̪us]
Adjective edit
obvāllātus (feminine obvāllāta, neuter obvāllātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | obvāllātus | obvāllāta | obvāllātum | obvāllātī | obvāllātae | obvāllāta | |
| Genitive | obvāllātī | obvāllātae | obvāllātī | obvāllātōrum | obvāllātārum | obvāllātōrum | |
| Dative | obvāllātō | obvāllātō | obvāllātīs | ||||
| Accusative | obvāllātum | obvāllātam | obvāllātum | obvāllātōs | obvāllātās | obvāllāta | |
| Ablative | obvāllātō | obvāllātā | obvāllātō | obvāllātīs | |||
| Vocative | obvāllāte | obvāllāta | obvāllātum | obvāllātī | obvāllātae | obvāllāta | |
References edit
- “obvallatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers