reseratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of reserō.

Participle

reserātus (feminine reserāta, neuter reserātum); first/second-declension participle

1. unlocked, disclosed

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	reserātus	reserāta	reserātum		reserātī	reserātae	reserāta
Genitive	reserātī	reserātae	reserātī		reserātōrum	reserātārum	reserātōrum
Dative	reserātō		reserātō		reserātīs
Accusative	reserātum	reserātam	reserātum		reserātōs	reserātās	reserāta
Ablative	reserātō	reserātā	reserātō		reserātīs
Vocative	reserāte	reserāta	reserātum		reserātī	reserātae	reserāta

References

• “reseratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• reseratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.