stāstītājs
Latvian edit
Etymology edit
From stāstīt (“to tell, to narrate”) + -ājs.
Pronunciation edit
Noun edit
stāstītājs m (1st declension, feminine form: stāstītāja)
- (male) narrator (a man who tells something; the viewpoint character in first-person narratives)
- izdots Gārta Steina romāns, kura galvenais varonis un stāstītājs ir suns ― a novel by Gārts Steins has come out in which the main hero and narrator is a dog
- vai tu pazīsti kādu, ko varētu nosaukt par patiesības stāstītāju? kā tu domā, kas viņu motivē stāstīt patiesību? ko tu varētu mācīties no viņa? ― do you know someone who could be called a truth teller (= teller of the truth)? what do you think motivates him to tell the truth? what could you learn from him?
Declension edit
Declension of stāstītājs (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | stāstītājs | stāstītāji |
| accusative (akuzatīvs) | stāstītāju | stāstītājus |
| genitive (ģenitīvs) | stāstītāja | stāstītāju |
| dative (datīvs) | stāstītājam | stāstītājiem |
| instrumental (instrumentālis) | stāstītāju | stāstītājiem |
| locative (lokatīvs) | stāstītājā | stāstītājos |
| vocative (vokatīvs) | stāstītāj | stāstītāji |