terminatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of terminō.
Participle edit
terminātus (feminine termināta, neuter terminātum); first/second-declension participle
- marked off (by boundaries), bounded, limited
- defined, fixed, determined, circumscribed
- closed, finished, ended, terminated
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | terminātus | termināta | terminātum | terminātī | terminātae | termināta | |
| Genitive | terminātī | terminātae | terminātī | terminātōrum | terminātārum | terminātōrum | |
| Dative | terminātō | terminātō | terminātīs | ||||
| Accusative | terminātum | terminātam | terminātum | terminātōs | terminātās | termināta | |
| Ablative | terminātō | terminātā | terminātō | terminātīs | |||
| Vocative | termināte | termināta | terminātum | terminātī | terminātae | termināta | |
References edit
- “terminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- terminatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- terminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.