tricenarius
Latin edit
Etymology edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /triː.keːˈnaː.ri.us/, [t̪riːkeːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /tri.t͡ʃeˈna.ri.us/, [t̪rit͡ʃeˈnäːrius]
Adjective edit
trīcēnārius (feminine trīcēnāria, neuter trīcēnārium); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | trīcēnārius | trīcēnāria | trīcēnārium | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāria | |
| Genitive | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāriī | trīcēnāriōrum | trīcēnāriārum | trīcēnāriōrum | |
| Dative | trīcēnāriō | trīcēnāriō | trīcēnāriīs | ||||
| Accusative | trīcēnārium | trīcēnāriam | trīcēnārium | trīcēnāriōs | trīcēnāriās | trīcēnāria | |
| Ablative | trīcēnāriō | trīcēnāriā | trīcēnāriō | trīcēnāriīs | |||
| Vocative | trīcēnārie | trīcēnāria | trīcēnārium | trīcēnāriī | trīcēnāriae | trīcēnāria | |
Descendants edit
- French: tricénaire
- Portuguese: tricenário
References edit
- “tricenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- tricenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.