vapulo

Latin edit

Etymology edit

From Proto-Indo-European *weh₂p-. Probably onomatopoeic in its origin, meaning 'cry, wail', from which meaning the attested meaning 'be beaten, be stricken' evolved.

Pronunciation edit

(Classical) IPA^(key): /ˈu̯aː.pu.loː/, [ˈu̯äːpʊɫ̪oː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈva.pu.lo/, [ˈväːpulo]

Verb edit

vāpulō (present infinitive vāpulāre, perfect active vāpulāvī, supine vāpulātum); first conjugation, impersonal in the passive

(intransitive) to be flogged or beaten

Conjugation edit

Conjugation of vāpulō (first conjugation, impersonal in passive)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	vāpulō	vāpulās	vāpulat	vāpulāmus	vāpulātis	vāpulant
	imperfect	vāpulābam	vāpulābās	vāpulābat	vāpulābāmus	vāpulābātis	vāpulābant
	future	vāpulābō	vāpulābis	vāpulābit	vāpulābimus	vāpulābitis	vāpulābunt
	perfect	vāpulāvī	vāpulāvistī	vāpulāvit	vāpulāvimus	vāpulāvistis	vāpulāvērunt, vāpulāvēre
	pluperfect	vāpulāveram	vāpulāverās	vāpulāverat	vāpulāverāmus	vāpulāverātis	vāpulāverant
	future perfect	vāpulāverō	vāpulāveris	vāpulāverit	vāpulāverimus	vāpulāveritis	vāpulāverint
passive	present	—	—	vāpulātur	—	—	—
	imperfect	—	—	vāpulābātur	—	—	—
	future	—	—	vāpulābitur	—	—	—
	perfect	—	—	vāpulātum est	—	—	—
	pluperfect	—	—	vāpulātum erat	—	—	—
	future perfect	—	—	vāpulātum erit	—	—	—
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	vāpulem	vāpulēs	vāpulet	vāpulēmus	vāpulētis	vāpulent
	imperfect	vāpulārem	vāpulārēs	vāpulāret	vāpulārēmus	vāpulārētis	vāpulārent
	perfect	vāpulāverim	vāpulāverīs	vāpulāverit	vāpulāverīmus	vāpulāverītis	vāpulāverint
	pluperfect	vāpulāvissem	vāpulāvissēs	vāpulāvisset	vāpulāvissēmus	vāpulāvissētis	vāpulāvissent
passive	present	—	—	vāpulētur	—	—	—
	imperfect	—	—	vāpulārētur	—	—	—
	perfect	—	—	vāpulātum sit	—	—	—
	pluperfect	—	—	vāpulātum esset, vāpulātum foret	—	—	—
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	vāpulā	—	—	vāpulāte	—
active	future	—	vāpulātō	vāpulātō	—	vāpulātōte	vāpulantō
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		vāpulāre	vāpulāvisse	vāpulātūrum esse	vāpulārī	vāpulātum esse	—
participles		vāpulāns	—	vāpulātūrus	—	vāpulātum	vāpulandum
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		vāpulandī	vāpulandō	vāpulandum	vāpulandō	vāpulātum	vāpulātū

Derived terms edit

vapularis

Descendants edit

English: vapulate (borrowed)

References edit

“vapulo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“vapulo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
vapulo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.