venusto

Italian

Etymology

Borrowed from Latin venustus.

Pronunciation

• IPA^(key): /veˈnu.sto/
• Rhymes: -usto
• Hyphenation: ve‧nù‧sto

Adjective

venusto (feminine venusta, masculine plural venusti, feminine plural venuste)

1. (literary) beautiful in a specifically graceful way

   Synonym: bello

   • c. 1316–1321, Dante Alighieri, “Canto XXXII”, in Paradiso [Heaven]‎^[1], lines 124–126; republished as Giorgio Petrocchi, editor, La Commedia secondo l'antica vulgata [The Commedia according to the ancient vulgate]‎^[2], 2^nd revised edition, Florence: publ. Le Lettere, 1994:

     dal destro vedi quel padre vetusto
     di Santa Chiesa a cui Cristo le chiavi
     raccomandò di questo fior venusto.

     On the right you see that ancient father of Holy Church, to whom Christ entrusted the keys of this beautiful flower.

Related terms

• venustà

Anagrams

• svenuto

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /u̯eˈnus.toː/, [u̯ɛˈnʊs̠t̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /veˈnus.to/, [veˈnust̪o]

Verb

venustō (present infinitive venustāre, perfect active venustāvī, supine venustātum); first conjugation

1. to beautify

Conjugation

Conjugation of venustō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	venustō	venustās	venustat	venustāmus	venustātis	venustant
	imperfect	venustābam	venustābās	venustābat	venustābāmus	venustābātis	venustābant
	future	venustābō	venustābis	venustābit	venustābimus	venustābitis	venustābunt
	perfect	venustāvī	venustāvistī	venustāvit	venustāvimus	venustāvistis	venustāvērunt, venustāvēre
	pluperfect	venustāveram	venustāverās	venustāverat	venustāverāmus	venustāverātis	venustāverant
	future perfect	venustāverō	venustāveris	venustāverit	venustāverimus	venustāveritis	venustāverint
passive	present	venustor	venustāris, venustāre	venustātur	venustāmur	venustāminī	venustantur
	imperfect	venustābar	venustābāris, venustābāre	venustābātur	venustābāmur	venustābāminī	venustābantur
	future	venustābor	venustāberis, venustābere	venustābitur	venustābimur	venustābiminī	venustābuntur
	perfect	venustātus + present active indicative of sum
	pluperfect	venustātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	venustātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	venustem	venustēs	venustet	venustēmus	venustētis	venustent
	imperfect	venustārem	venustārēs	venustāret	venustārēmus	venustārētis	venustārent
	perfect	venustāverim	venustāverīs	venustāverit	venustāverīmus	venustāverītis	venustāverint
	pluperfect	venustāvissem	venustāvissēs	venustāvisset	venustāvissēmus	venustāvissētis	venustāvissent
passive	present	venuster	venustēris, venustēre	venustētur	venustēmur	venustēminī	venustentur
	imperfect	venustārer	venustārēris, venustārēre	venustārētur	venustārēmur	venustārēminī	venustārentur
	perfect	venustātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	venustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	venustā	—	—	venustāte	—
	future	—	venustātō	venustātō	—	venustātōte	venustantō
passive	present	—	venustāre	—	—	venustāminī	—
	future	—	venustātor	venustātor	—	—	venustantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		venustāre	venustāvisse	venustātūrum esse	venustārī	venustātum esse	venustātum īrī
participles		venustāns	—	venustātūrus	—	venustātus	venustandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		venustandī	venustandō	venustandum	venustandō	venustātum	venustātū

Adjective

venustō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of venustus

References

• “venusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• venusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.