vienskaitlis
LatvianEdit
EtymologyEdit
From vien (“one, only”) + skaitlis (“number”), calque of German Einzahl coined by Juris Neikens in the 19th century.[1]
PronunciationEdit
NounEdit
vienskaitlis m (2nd declension)
DeclensionEdit
Declension of vienskaitlis (2nd declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | vienskaitlis | — |
accusative (akuzatīvs) | vienskaitli | — |
genitive (ģenitīvs) | vienskaitļa | — |
dative (datīvs) | vienskaitlim | — |
instrumental (instrumentālis) | vienskaitli | — |
locative (lokatīvs) | vienskaitlī | — |
vocative (vokatīvs) | vienskaitli | — |
Related termsEdit
ReferencesEdit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992), “skaitīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN