abiugaturus
Latin edit
Etymology edit
Future active participle of abiugō.
Participle edit
abiugātūrus (feminine abiugātūra, neuter abiugātūrum); first/second-declension participle
- about to remove
Declension edit
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | abiugātūrus | abiugātūra | abiugātūrum | abiugātūrī | abiugātūrae | abiugātūra | |
Genitive | abiugātūrī | abiugātūrae | abiugātūrī | abiugātūrōrum | abiugātūrārum | abiugātūrōrum | |
Dative | abiugātūrō | abiugātūrō | abiugātūrīs | ||||
Accusative | abiugātūrum | abiugātūram | abiugātūrum | abiugātūrōs | abiugātūrās | abiugātūra | |
Ablative | abiugātūrō | abiugātūrā | abiugātūrō | abiugātūrīs | |||
Vocative | abiugātūre | abiugātūra | abiugātūrum | abiugātūrī | abiugātūrae | abiugātūra |