aestivatio
Latin edit
Etymology edit
From aestīvō (“to summer”) + -tiō.
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ae̯s.tiːˈu̯aː.ti.oː/, [äe̯s̠t̪iːˈu̯äːt̪ioː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /es.tiˈvat.t͡si.o/, [est̪iˈvät̪ː͡s̪io]
Noun edit
aestīvātiō f (genitive aestīvātiōnis); third declension
Declension edit
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | aestīvātiō | aestīvātiōnēs |
| Genitive | aestīvātiōnis | aestīvātiōnum |
| Dative | aestīvātiōnī | aestīvātiōnibus |
| Accusative | aestīvātiōnem | aestīvātiōnēs |
| Ablative | aestīvātiōne | aestīvātiōnibus |
| Vocative | aestīvātiō | aestīvātiōnēs |