argumentatio

Latin

Noun

argūmentātiō (genitive argūmentātiōnis); f, third declension

1. argumentation
2. proof

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	argūmentātiō	argūmentātiōnēs
genitive	argūmentātiōnis	argūmentātiōnum
dative	argūmentātiōnī	argūmentātiōnibus
accusative	argūmentātiōnem	argūmentātiōnēs
ablative	argūmentātiōne	argūmentātiōnibus
vocative	argūmentātiō	argūmentātiōnēs

Descendants

• Danish: argumentation
• English: argumentation
• French: argumentation
• Russian: аргумента́ция (argumentácija) f
• Swedish: argumentation