balsskanis

Latvian

Etymology

A term coined by A. Stērste in 1879, from balss (“voice”) +‎ skan(ēt) (“to sound”) (by analogy with Latin vōcālis (“voiced”)), which competed with, and was later replaced by, A. Kronvalds coinage patskanis.

Noun

balsskanis f, 4th declension

1. (obsolete) vowel

Declension

declension of balsskanis

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	balsskanis	balsskaņi
accusative (akuzatīvs)	balsskani	balsskaņus
genitive (ģenitīvs)	balsskaņa	balsskaņu
dative (datīvs)	balsskanim	balsskaņiem
instrumental (instrumentālis)	balsskani	balsskaņiem
locative (lokatīvs)	balsskanī	balsskaņos
vocative (vokatīvs)	balsskani	balsskaņi

Synonyms

• patskanis
• vokālis
• (obsolete terms) skanis, skandinieks

References