beluinus

Latin

Alternative forms

• belluīnus

Etymology

From bēlua (“beast, monster”) +‎ -īnus.

Pronunciation

Adjective

bēluīnus m (feminine bēluīna, neuter bēluīnum); first/second declension

1. bestial, brutal, animal

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	bēluīnus	bēluīna	bēluīnum		bēluīnī	bēluīnae	bēluīna
genitive	bēluīnī	bēluīnae	bēluīnī		bēluīnōrum	bēluīnārum	bēluīnōrum
dative	bēluīnō	bēluīnae	bēluīnō		bēluīnīs	bēluīnīs	bēluīnīs
accusative	bēluīnum	bēluīnam	bēluīnum		bēluīnōs	bēluīnās	bēluīna
ablative	bēluīnō	bēluīnā	bēluīnō		bēluīnīs	bēluīnīs	bēluīnīs
vocative	bēluīne	bēluīna	bēluīnum		bēluīnī	bēluīnae	bēluīna

Synonyms

• (bestial): bēluālis, bēluus

Related terms

• bēlua
• bēluālis
• bēluātus
• bēluōsus
• bēluus

Descendants

• English: beluine