catenarius
Latin edit
Etymology edit
From catēna (“chain”) + -ārius.
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ka.teːˈnaː.ri.us/, [kät̪eːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ka.teˈna.ri.us/, [kät̪eˈnäːrius]
Adjective edit
catēnārius (feminine catēnāria, neuter catēnārium); first/second-declension adjective
- of or pertaining to a chain
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | catēnārius | catēnāria | catēnārium | catēnāriī | catēnāriae | catēnāria | |
| Genitive | catēnāriī | catēnāriae | catēnāriī | catēnāriōrum | catēnāriārum | catēnāriōrum | |
| Dative | catēnāriō | catēnāriō | catēnāriīs | ||||
| Accusative | catēnārium | catēnāriam | catēnārium | catēnāriōs | catēnāriās | catēnāria | |
| Ablative | catēnāriō | catēnāriā | catēnāriō | catēnāriīs | |||
| Vocative | catēnārie | catēnāria | catēnārium | catēnāriī | catēnāriae | catēnāria | |
Descendants edit
References edit
- “catenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- catenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.