defrenatus
Latin edit
Etymology edit
dē- + frēnātus (“restrained”)
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /deː.freːˈnaː.tus/, [d̪eːfreːˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.freˈna.tus/, [d̪efreˈnäːt̪us]
Adjective edit
dēfrēnātus (feminine dēfrēnāta, neuter dēfrēnātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēfrēnātus | dēfrēnāta | dēfrēnātum | dēfrēnātī | dēfrēnātae | dēfrēnāta | |
| Genitive | dēfrēnātī | dēfrēnātae | dēfrēnātī | dēfrēnātōrum | dēfrēnātārum | dēfrēnātōrum | |
| Dative | dēfrēnātō | dēfrēnātō | dēfrēnātīs | ||||
| Accusative | dēfrēnātum | dēfrēnātam | dēfrēnātum | dēfrēnātōs | dēfrēnātās | dēfrēnāta | |
| Ablative | dēfrēnātō | dēfrēnātā | dēfrēnātō | dēfrēnātīs | |||
| Vocative | dēfrēnāte | dēfrēnāta | dēfrēnātum | dēfrēnātī | dēfrēnātae | dēfrēnāta | |
References edit
- “defrenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “defrenatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers