delatura
Latin edit
Noun edit
dēlātūra f (genitive dēlātūrae); first declension
Declension edit
First-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | dēlātūra | dēlātūrae |
| Genitive | dēlātūrae | dēlātūrārum |
| Dative | dēlātūrae | dēlātūrīs |
| Accusative | dēlātūram | dēlātūrās |
| Ablative | dēlātūrā | dēlātūrīs |
| Vocative | dēlātūra | dēlātūrae |
References edit
- “delatura”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- delatura in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- delatura in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.