kaķēns

See also käkens, and kåkens

Latvian

Etymology

From kaķis (“cat”) +‎ -ēns.

Pronunciation

Noun

kaķēns m, 1st declension

1. kitten, baby cat

mazie kaķēni — the little kittens

kaķe ar kaķēniem — a she-cat with kittens

jautrs kaķēns — a playful kitten

Declension

declension of kaķēns

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	kaķēns	kaķēni
accusative (akuzatīvs)	kaķēnu	kaķēnus
genitive (ģenitīvs)	kaķēna	kaķēnu
dative (datīvs)	kaķēnam	kaķēniem
instrumental (instrumentālis)	kaķēnu	kaķēniem
locative (lokatīvs)	kaķēnā	kaķēnos
vocative (vokatīvs)	kaķēn	kaķēni

See also

• kaķis
• runcis
• kaķe, kaķene