klaudzis
Latvian
Etymology
A word coined in the second half of the 19th century by K. Biezbārdis, probably from the same stem as klaudz(ēt} (“to knock, to bang”), as a 2nd-declension noun (ending -is). It was not really accepted. A. Kronvalds' coinage līdzskanis became more popular and replaced other competing terms by the beginning of the 20th century.[1]
Noun
klaudzis m, 2nd declension
Declension
declension of klaudzis
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | klaudzis | klaudži |
| accusative (akuzatīvs) | klaudzi | klaudžus |
| genitive (ģenitīvs) | klaudža | klaudžu |
| dative (datīvs) | klaudzim | klaudžiem |
| instrumental (instrumentālis) | klaudzi | klaudžiem |
| locative (lokatīvs) | klaudzī | klaudžos |
| vocative (vokatīvs) | klaudzi | klaudži |
Synonyms
- līdzskanis
- (obsolete term) neskanis
References
- ^ Karulis, Konstantīns. 1992, 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: AVOTS. ISBN 9984700127.