kliedziens
Latvian edit
Etymology edit
From kliegt (“to cry, to shout”) + -iens.
Noun edit
kliedziens m (1st declension)
Declension edit
Declension of kliedziens (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | kliedziens | kliedzieni |
| accusative (akuzatīvs) | kliedzienu | kliedzienus |
| genitive (ģenitīvs) | kliedziena | kliedzienu |
| dative (datīvs) | kliedzienam | kliedzieniem |
| instrumental (instrumentālis) | kliedzienu | kliedzieniem |
| locative (lokatīvs) | kliedzienā | kliedzienos |
| vocative (vokatīvs) | kliedzien | kliedzieni |