libatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of lībō (“sip, sprinkle”).
Pronunciation edit
(Classical) IPA(key): /liːˈbaː.tus/, [lʲiːˈbäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /liˈba.tus/, [liˈbäːt̪us]
Participle edit
lībātus (feminine lībāta, neuter lībātum); first/second-declension participle
- sipped, tasted, having been sipped.
- sprinkled, consecrated, having been sprinkled as a libation.
- spilled, having been spilled.
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | lībātus | lībāta | lībātum | lībātī | lībātae | lībāta | |
| Genitive | lībātī | lībātae | lībātī | lībātōrum | lībātārum | lībātōrum | |
| Dative | lībātō | lībātō | lībātīs | ||||
| Accusative | lībātum | lībātam | lībātum | lībātōs | lībātās | lībāta | |
| Ablative | lībātō | lībātā | lībātō | lībātīs | |||
| Vocative | lībāte | lībāta | lībātum | lībātī | lībātae | lībāta | |