relativus

Latin

Etymology

From referō (“carry back”)

Adjective

relātīvus m (feminine relātīva, neuter relātīvum); first/second declension

1. relative, not absolute; having relation to or dependence on something else

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	relātīvus	relātīva	relātīvum		relātīvī	relātīvae	relātīva
genitive	relātīvī	relātīvae	relātīvī		relātīvōrum	relātīvārum	relātīvōrum
dative	relātīvō	relātīvae	relātīvō		relātīvīs	relātīvīs	relātīvīs
accusative	relātīvum	relātīvam	relātīvum		relātīvōs	relātīvās	relātīva
ablative	relātīvō	relātīvā	relātīvō		relātīvīs	relātīvīs	relātīvīs
vocative	relātīve	relātīva	relātīvum		relātīvī	relātīvae	relātīva

Related terms

• referō
• relātiō
• relātīvē
• relātor
• relātus

Descendants

• English: relative