rupjība
See also: rupjībā
Latvian edit
Noun edit
rupjība f
- (usually singualr; of character, personality) roughness, harshness
- kļūdās tie, kas domā, ka rupjība ir rakstura īpašība; rupjība ir pirmām kārtām audzināšanas trūkums ― wrong are those who think that roughness is a character quality; roughness is primarily a lack of education
- īpaša leksikas kategorija ir vulgārismi, tas ir, vārdi un teicieni, kurus to rupjības un nepieklājības dēļ uzskata par neciešamiem un nelietojamiem ne tikai literārā valodā vispār, bet pat arī vienkaāršā sarunā ― a particular lexical category are vulgarisms, that is, words and expressions that, because of their roughness and indecency, are deemed inacceptable and unfit for use not inly in the literary language in general, but even in a simple conversation
- rude, impolite words or expressions; impolite, rude behavior
- runāt rupjības ― to say rude words, to curse
- svarīga pašsavaldīšanās un paškontrole; ar rupjību, uzkliedzieniem un apvainojumiem vēl neviens nav pierādījis savu taisnību ― self-discipline and self-control are important; with insults, shouts and accusations nobody has ever proved their case
Declension edit
Declension of rupjība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | rupjība | rupjības |
| accusative (akuzatīvs) | rupjību | rupjības |
| genitive (ģenitīvs) | rupjības | rupjību |
| dative (datīvs) | rupjībai | rupjībām |
| instrumental (instrumentālis) | rupjību | rupjībām |
| locative (lokatīvs) | rupjībā | rupjībās |
| vocative (vokatīvs) | rupjība | rupjības |