Second person plural
|
|
singular
|
plural
|
nominative
|
коктӧмныт (koktömnyt)
|
коктӧммезныт (koktömmeznyt)
|
accusative
|
коктӧмнытӧ (koktömnytö)
|
коктӧммезнытӧ (koktömmeznytö)
|
instrumental
|
коктӧмнаныт (koktömnanyt)
|
коктӧммезнаныт (koktömmeznanyt)
|
comitative
|
коктӧмныткӧт (koktömnytköt)
|
коктӧммезныткӧт (koktömmeznytköt)
|
caritive
|
коктӧмныттӧг (koktömnyttög)
|
коктӧммезныттӧг (koktömmeznyttög)
|
consecutive
|
коктӧмнытла (koktömnytla)
|
коктӧммезнытла (koktömmeznytla)
|
genitive
|
коктӧмнытлӧн (koktömnytlön)
|
коктӧммезнытлӧн (koktömmeznytlön)
|
ablative
|
коктӧмнытлісь (koktömnytliś)
|
коктӧммезнытлісь (koktömmeznytliś)
|
dative
|
коктӧмнытлӧ (koktömnytlö)
|
коктӧммезнытлӧ (koktömmeznytlö)
|
inessive
|
коктӧманыт (koktömanyt)
|
коктӧммезаныт (koktömmezanyt)
|
elative
|
коктӧмсиныт (koktömśinyt)
|
коктӧммезсиныт (koktömmezśinyt)
|
illative
|
коктӧманыт (koktömanyt)
|
коктӧммезаныт (koktömmezanyt)
|
egressive
|
коктӧмнытсянь (koktömnytśań)
|
коктӧммезнытсянь (koktömmeznytśań)
|
approximative
|
коктӧмнытлань (koktömnytlań)
|
коктӧммезнытлань (koktömmeznytlań)
|
terminative
|
I
|
коктӧмӧддзаныт (koktömöddźanyt)
|
коктӧммезӧддзаныт (koktömmezöddźanyt)
|
II
|
коктӧмнытви (koktömnytvi)
|
коктӧммезнытви (koktömmeznytvi)
|
prolative
|
коктӧмӧттяныт (koktömötťanyt)
|
коктӧммезӧттяныт (koktömmezötťanyt)
|
*Only used in nominalised constructions.
|